AdFraud. 1. daļa: Jauns bubulis mārketeriem.

Kampaņu un digitālo mārketinga aktivitāšu dati ir pamats, lai mārketinga speciālisti un reklāmdevēji izprastu, kas veicina pirkumu izdarīšanu un kur reklamēties turpmāk.

Par laimi dati par reklāmu, tās efektivitāti un sasniegtajiem rezultātiem kļūst arvien pieejamāki. Tādi spēlētāji kā Google, Facebook un citas platformas, lai arī ne vienmēr 100% caurspīdīgi un objektīvi, taču nodrošina datus par reklāmas izvietojumiem daudz un dažādos griezumos. Kurš vizuālais materiāls strādājis jauniešu vidū? Facebook Analytics zina atbildi. Kuri atslēgvārdi šobrīd topā? Google Adwords palīdzēs.

Taču kā tas nākas, ka par spīti visām šīm datu ieguves iespējām, reklāmdevēji sastopas ar tik lieliem krāpniecības apjomiem digitālās reklāmas tirgū (Ad Fraud).

Puse uzskata, ka ad fraud ir liela problēma viņu reklāmu aktivitātēs. Source: eMarketer

Dažādi avoti spekulē ar dažādiem skaitļiem par šiem krāpniecības apjomiem. Citi uzskata, ka situācija ir pārspīlēta un tikai 2% no visiem reklāmu apjomiem ir krāpnieciski[1]. Daži ir skeptiskāki un norāda, ka izkrāpta varētu būt puse (kas ir savi 30 miljardi eiro gadā)[2]. Lai vai kā, nemaz ne tik sen dzirdējām stāstu par Methbot, kas izkrāpis no reklāmdevējiem teju 5 miljonus USD dienā[3].

Methbot ad fraud infrastructure. Source: White Ops

Kā lai reklāmdevēji izvairās no lieku eiro šķērdēšanas reklāmās, kuras redzēs tikai datorā dzīvojošs robots nevis viņu potenciālie klienti?

Tieši šis jautājums pēdējā gada laikā tiek cilāts kā aģentūru ekspertu, tā reklāmdevēju un lielo korporāciju vadītāju vidū[^4]. Atbilde noteikti nav no vienkāršajām, tāpēc ir būtiski izprast kā iespējamos problēmas cēloņus, tā potenciālos risinājumus, kurus katrs reklāmdevējs var ieviest savās darbībās, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku reklāmas efektivitāti.

Temata 2. daļā par to, kādi ir ad fraud veidi.


  1. Marketers Ignore AI At Their Peril; Ad Fraud On The Wane ↩︎

  2. State of Digital Ad Fraud ↩︎

  3. $3-5M in Ad Fraud Daily from ‘Methbot’ ↩︎