Kādā gan laikā mēs dzīvojam - robots nozog tavu naudu (tiesa, atcerēsimies arī parunu guns don't kill people). Iepriekšējā rakstā noskaidrojām, ka ad fraud atstāj arvien lielāku ietekmi uz digitālā mārketinga iespējām un izaicinājumiem. Šeit apskatīšu to, kādi ir izplatītākie ad fraud veidi.

Šī brīža tehnoloģiskās iespējas paver daudzus iespēju vārdus. Teju tikpat veidu ir "apkrāpt sistēmu". (Turpmāk tekstā roboti, krāpnieki un citi ļaundari apzīmēti ar literāri tīkamo "čieplis"):

  • Search ad fraud - Google Paid search (vai citā SEM tīklā) čiepļi tēmē uz pēc iespējas dārgākiem atslēgas vārdiem. Tiek veidotas mājaslapas piebāztas ar šiem atslēgas vārdiem, reklāma tiek izvietota šajās lapās, jo tās tiek uzskatītas par relevantām. Paši čiepļi klikšķina reklāmas un ievāc naudu.

Kā strādā CPC ad fraud?

  • Affiliate ad fraud - šajā gadījumā čiepļi, izmantojot affiliate mārketinga principus "pārķer" kvalitatīvos apmeklētājus, kas veic pirkumus un atņem īstajiem affiliate censoņiem viņu komisiju.

  • Pixel stuffing, ad stacking - šajā gadījumā reklāmdevēji maksā par reklāmu skatījumiem, kas nemaz nav notikuši. Ad stacking būtībā nozīmē, ka reklāmas tiek attēlotas viena virs otras. Impresija ieskaitīta, taču lietotājs redzējis to nav. Pixel stuffing savukārt nozīmē to, ka visas reklāmas tiek tehniski iespiestas vienā pikselī. Atkal - impresija tehniski notikusi, taču no reklāmas ne miņas. Šo pašu var veikt ar video - prātā nāk tās reizes, kad, apmeklējot mājas lapu, kaut kas sāk skanēt, bet no video ne vēsts.

Kā strādā ad stacking?

  • Traffic fraud - šajā gadījumā čieplis nav kāds pagrabā apslēpies hakeris, bet gan paši reklāmu izvietotāji jeb publishers. Viņi iegādājas viltotu lietotāju plūsmu uz savu portālu, tādejādi šķietami audzējot portāla apmeklējuma apjomus. Pēc tam ar šiem "piepūstajiem" skaitļiem var iet pie reklāmdevēja un pārdot reklāmu par dārgāku cenu.

  • Lead fraud - atceramies, ka kādreiz "Strādā no mājām!" un "Pelni neizejot no mājas!" bija katra sevi cienoša sliņķa ieraksts CV? Šajā krāpniecības veidā kā cilvēki tā roboti ģenerē viltus interakcijas kā ar reklāmām, tā ar mājas lapu (piemēram, aizpildītas formas), tādejādi radot iespaidu, ka "viss notiek", bet pirkuma konvertācija tā arī nekad nenotiek.

  • Domain spoofing - sākot no vienkāršas burtu sajaukšanas vietām, beidzot ar sarežģītiem tehniskiem risinājumiem, šajā gadījumā čiepļi izmanto jau zināmus domēnus un zīmolus, lai radītu lapas, kas izskatās ticami, bet tomēr nav. Šajā gadījuma black list, white list un uzmanīga reklāmas izvietojumu izvēle palīdzēs izvairīties liekas naudas šķērdēšanas.

  • Ad injection - kurš no mums gan nav palīdzējis mammai "izdarīt kaut ko ar datoru", atvēris vienīgo pieejamo interneta pārlūkprogrammu un sapratis, ka tajā ir instalēti vismaz 15 dažādi toolbar rīki un saturu nemaz nav iespējams redzēt. Šajā gadījumā čiepļi ar šo instalāciju palīdzību izvieto reklāmas mājas lapās, kuras apmeklējat un atkal izkrāpj naudu. Kā risināt? Neļauj mammai vairs instalēt nekādus "American Green Card Toolbar".

Kā strādā ad injection?

Atliek vien secināt, ka čiepļiem ir daudz veidu nočiept. Vairāk zināsim, labāk varēsim cīnīties. Tāpēc ir būtiski izprast dažādos veidus, kā reklāmdevēju nauda tiek nočiepta. Nākamajā daļā par to, kā tad varam cīnīties ar čiepļiem.