Teorijā Direct apmeklējums Google Analytics tiek uzskatīts kā apmeklējums no lietotājiem, kuri mājaslapā nenonāk no kāda cita avota, bet gan ierakstot tās domēnu pārlūkprogrammas rīkjoslā vai izmantojot esošu grāmatzīmi. Vienkāršāk sakot - atveru pārlūku, baltajā lodziņā ierakstu littlebit.inspired.lv un nospiežu "Enter". Tādēļ nereti šis rādītājs tiek izmantots kā viens no kritērijiem, lai novērtētu dažādu ATL reklāmas aktivitāšu atdevi - patērētājs redzēja manu TV reklāmu un tūdaļ dedzīgi devās uz manu mājaslapu uzzināt ko vairāk par manu preci vai pakalpojumu.

Bet kā ir patiesībā?

Realitātē Direct apmeklējums ir apmeklējums, kur, lietotājam nonākot mājaslapā, pārlūkprogramma nenodrošina informāciju par avotu, no kura lietotājs nāk.
Jā, tie ir arī gadījumi, kad lietotājs tiešām ir ievadījis mājaslapas adresi savā pārlūkprogrammā vai atvēris to caur grāmatzīmi, bet tikpat labi tie var būt gadījumi, kad lietotājs uz mājaslapas URL ir uzspiedis, piemēram, PDF failā, kas atrodas uz viņa datora, uz linka, ko saņēmis Skype, sms vai e-pastā, kas atvērts Outlook Desktop versijā utt.

Garais stāsts īsumā

Pirms izdarīt secinājumus par kvantitatīvu un kvalitatīvu Direct apmeklētāju plūsmu kā zīmola atpazīstamības rādītāju, pārliecinieties, vai visas jūsu tiešsaistes aktivitātes tiek tagotas (marķētas) ar UTM parametriem, lai tās būtu atpazīstamas un izdalāmas Google Analytics gan no Direct, gan no Referral apmeklējuma - sākot ar iekšējiem e-pastiem par veiksmīgu lietotāju reģistrāciju un beidzot ar visdažādākajiem online mārketinga risinājumiem.

Kā arī, ja esat droši par to, ka marķējat visu, ko vien ir iespējams marķēt, esiet skeptiski par Direct kanālu kā atskaites punktu secinājumu izdarīšanai, jo, lai kā arī mums, analītiķiem, gribētos, tomēr nav iespējams, piemēram, piespiest visus pasaules interneta lietotājus marķēt linkus, ko tie pārsūta viens otram, tāpēc zem Direct kanāla vienmēr būs paslēpusies lielāka vai mazāka daļa to lietotāju, par kuriem Google Analytics (un attiecīgi arī mums un jums) nebūs ne jausmas.

Protams, pilnīgi precīzi noteikt, cik lielu daļu Direct apmeklējumā sastāda "pelēkais" apmeklējums, nav iespējams, taču intereses vadīti veicām nelielu un absolūti nereprezentatīvu pētījumu, aplūkojot trīs lielu starptautisku zīmolu Direct apmeklējumu Google Analytics.

Droši vien būsiet pamanījuši, ka pārlūks jums palīdz ietaupīt laiku, piedāvājot saiti uz mājaslapu, kuru reiz jau esat apmeklējuši. Tāpēc aplūkojām tikai jaunos lietotājus. No šiem lietotājiem vidēji 67% apmeklējuši Home/Index page - šie tad nu ir tie, kuri, ļoti ticams, tiešām ir ierakstījuši pārlūkā precīzu mājaslapas URL un kvalificējas kā Direct.
Savukārt atlikušie 33% nonākuši tādās mājaslapas sadaļās, kuru pilno URL diez vai kādam būtu apņēmība un pacietība rakstīt pārlūkā. Piemēram, maz ticams, ka lietotājs mēģinātu saklabināt šādu burtu kombināciju: "https://littlebit.inspired.lv/p/3d57fe74-9cf3-40d6-8140-99fef72fd72c/". Tātad visticamāk kāds lietotājam ir pārsūtījis šo saiti, līdz ar to tas patiesībā nemaz nav Direct apmeklējums. Vai 33% ir daudz? Tas, protams, ir sarežģīts jautājums, bet, manuprāt, tas noteikti nav nebūtisks apjoms.

Garais stāsts garumā

Ja HTTP referer lauks (orģināli nepareizi uzrakstīts referrer[1]) nav vai tas netiek padots kopā ar HTTP pieprasījumu, Google Analytics to uztver kā Direct kanālu jeb "mums nav ne jausmas, no kurienes šis lietotājs nāk".

Taču ir vēl sarežģītāki gadījumi, kas liek vēl skeptiskāk izvērtēt Direct kanāla būtību. Ja mājaslapa ir HTTP (non-secured), balstoties uz HTTP tehnisko specifikāciju, pārlūkprogrammai nevajadzētu sūtīt referer avotu, ja lietotājs pārvietojas no HTTPS uz HTTP (secured to non-secured) lapu.[2]

Respektīvi, gadījumos, kad jūsu mājaslapa joprojām izmanto HTTP protoklu, bet avots, no kura lietotājs atnāk, izmanto HTTPS protokolu, pārlūkprogramma visbiežāk nesūtīs informāciju par avotu, no kura lietotājs patiesībā nāk, kā rezultātā Google Analytics to uztvers kā Direct apmeklējumu.

Papildus tam, katra mājaslapa var pielāgot, kad un kādā veidā tiek sūtīta informācija par šo lapu kā referring avotu.

The Referrer-Policy HTTP header governs which referrer information, sent in the Referer header, should be included with requests made.[3]

Ja mājaslapā nav norādīts kāds konkrēts Referrer-Policy veids, tad kā noklusētā vērtība tiek izmantots no-referrer-when-downgrade, kas atbilst augstāk minētajam par to, ka HTTP referal netiek sūtīts, ja informācija tiek sūtīta no HTTPS uz HTTP (secured to non-secured).

Mājaslapa var izmantot HTTP Referrer-Policy vai HTML5 Link Type noreferrer[4], lai nesūtītu nekādu informāciju par sevi kā avotu, no kura lietotājs nāk. Tādejādi, piemēram, atverot linku no Google Spreadsheet dokumenta, HTTP referal netiks padots un Google Analytics uzrādīs to kā Direct apmeklējumu.

Atkāpei: Facebook un YouTube izmanto Referrer-Policy origin-when-cross-origin, kas nozīmē, ka, ejot uz citu mājaslapu no Facebook vai Youtube, tiek padots tikai lapas domēns bez pilna URL. Tādejādi tiek nodrošināts, ka uz āru netiek nodota informācija, kas varētu būt redzama pilnā URL, piem., interešu grupa, ja lietotājs uz mājaslapas URL ir uzspiedis kādā no Facebook grupām.

Ko lai tagad iesāk?

Protams, pilnībā izslēgt "pelēko" apmeklējumu nekad nebūs iespējams, tomēr ir divas lietas, ko varam darīt, lai zem Direct apmeklējuma neslēpjas vismaz tas, ko varam kontrolēt:

1. Marķēt VISU (tag everything);

2. Pāriet no HTTP uz HTTPS;

3. Sakārtot analītikas uzstādījumus.


  1. HTTP: The Definitive Guide ↩︎

  2. RFC2616, Section-15.1.3 ↩︎

  3. Referrer-Policy: No Referrer ↩︎

  4. Link type "noreferrer" ↩︎