"Frank" workation Horvātijā

Lai izrautos no rutīnas, pamainītu darba vidi un, galu galā, arī kopīgi atpūstos, iepazītu viens otru labāk un smeltos iedvesmu rudens darba cēlienam, mūsu kolektīvs ir uzsācis tradīciju - uz pāris dienām doties ārpus Latvijas workation (work + vacation) braucienā. Tā nu šogad nolēmām noķert vasaru aiz astes un aizlaidāmies  uz silto un saulaino Horvātiju.

Kā izpaužas workation?

Tā kā mūsu pārstāvētā nozare tik tiešām ļauj strādāt jebkur, kur vien ir pieejams internets, tad esam ieviesuši sistēmu, kā apvienojam strādāšanu ar atpūtu. Darba diena sākas ap 9.00, gluži kā Latvijā. Atšķirība vien tāda, ka neatrodamies birojā, bet gan iekārtojamies vai nu viesistabā, vai ēdamistabā, vai ārā pie baseina ar līdzpaņemtajiem datoriem un līdz kādiem 13.00 cītīgi darām to, kas darāms. Tā kā sadarbības partnerus par to laicīgi pabrīdinām, tad, protams, nekādus jaunus mega projektus neuzsākam, bet tekošie darbi tiek apdarīti. Pēc tam sākas vacation daļa, kad lecam pa mašīnām un dodamies iepazīt dabu, kultūru, ēdienu - īsāk sakot, visu to, ko cilvēki parasti dara atvaļinājumos.

Nedaudz par praktiskajām detaļām

Izvēloties galamērķi un plānojot braucienu, svarīgi ņemt vērā pāris lietas, lai būtu vieglāk pieņemt lēmumu un brauciens izdotos foršs.

Pirmkārt, tā kā šāda tipa ceļojums ietver sevī arī strādāšanas komponenti, tad nokļūšanai galamērķī jābūt gana ātrai un nesāpīgai - savienotie Ryanair lidojumi, protams, ir veids, kā ietaupīt pāris eiro, taču laika izteiksmē, dodoties kaut kur darba dienā, devām priekšroku tiešajiem reisiem, kas ir krietni efektīvāks risinājums.

Otrkārt, būtiski pirms tam izpētīt dzīvesvietas īres iespējas potenciālajos galamērķos, jo, pat ceļojot gandrīz nesezonā, šī izmaksu pozīcija var atšķirties pat vairākas reizes atkarībā no galamērķa. Jo īpaši tricky tas ir, ceļojot lielākā grupā, kas nozīmē, ka jāmeklē māja vai dzīvoklis, kur iespējams izmitināt vairāk kā divus viesus. Mūsu gadījumā jāizmitina bija desmit cilvēki, kas krietni samazina Airbnb piedāvājuma klāstu.

Un treškārt, protams, galamērķim jābūt gana interesantam un ar daudzveidīgām iespējām, jo nevajadzētu aizmirst, ka cilvēki ir ļoti dažādi - vieniem patīk doties pārgājienos pa mežiem un kalniem, citiem - gulšņāt pludmalē, vēl kādam - apmeklēt muzejus, citus neinteresē nekas no iepriekš minētā, taču viņu maņas iepriecina vietējo ēdienu un dzērienu baudīšana.

Tā nu sagadījās, ka Horvātija (ar tiešo reisu uz Rijekas lidostu) kļuva par mūsu shortlistes uzvarētāju.

Vēl viens būtisks praktiskais aspekts - jau laikus pirms došanās ceļā izlemt par pārvietošanās veidu un, ja tiek nolemts īrēt auto, nokārtot šoferēšanas un nomas jautājumus, lai lieki netērētu laiku galamērķī un būtu skaidrs, kurš sēdēs kuram kamanās, kāda navigācija tiks lietota utml.

Un visbūtiskākais - plāns! Protams, var šķist ārkārtīgi romantiski un vilinoši izdomāt uz vietas, ko darīt un kur braukt vacation daļā, taču, ja jūs kādreiz desmit cilvēku sastāvā esat mēģinājuši demokrātiski izvēlēties, ko skatīties Netflix, jūs nojaušat, cik efektīvi šāds modelis varētu (ne)strādāt. Tāpēc svarīgi veikt izpēti pirms tam un uzlikt uz papīra aktivitāšu idejas, no kurām tad katrā dienā var izvēlēties, kas nu kuram šķiet pievilcīgāks.

Es jau teicu, ka cilvēki ir dažādi?

Zinu, ka šo jau vienreiz pieminēju, taču ikviens, kurš ir gana daudz ceļojis ar dažādiem cilvēkiem, man noteikti piekritīs, ka ne visi ar visiem spēj ceļot kopā komfortabli. Piemēram, tas, ka esat labi draugi ikdienas dzīvē, nebūt nenozīmē, ka būsiet saderīgi ceļabiedri.

Tas, protams, nav ne labi, ne slikti un raksturu un interešu dažādība kolektīvā ir pat ļoti vēlama, taču tas nozīmē arī to, ka cilvēkiem ir jābūt iespējai sadalīties mazākās čupiņās, lai pavadītu laiku kopā psiholoģiskā un fiziskā komfortā. Jau iepriekš minēju, ka pilnīgi loģiski ir tas, ka cilvēki no ceļojuma sagaida dažādas lietas, taču katram ir arī savs ritms un temps, prioritātes, spēja pielāgoties situācijām, prasības pēc komforta un vēl neskaitāmas lietas.

Jo īpaši lielākās komandās nav jābaidās no tā, ka visi nebūsiet visur kopā vai vienlaicīgi, savukārt izvēlētā naktsmītne ar ērtām telpām kopā būšanai lieliski risina komandas iespēju pēc pavadītās dienas dalīties iespaidos vienam ar otru un stiprināt kolektīva kopību.

Kur braucām, ko darījām, ko redzējām?

Lai arī konkrētajā Horvātijas reģionā parasti septembrī praktiski visas dienas ir saulainas un gaiss iesilst tā, līdz grādiem divdesmit sešiem septiņiem, tieši tajās dienās, kad tur bijām mēs, solīja lietu, negaisu un labākajā gadījumā plus divdesmit. Līdz ar to diemžēl neizdevās piepildīt "pazvilvēt pie baseina" cerības, jo vējš bija tik stiprs, ka no mūsu noīrētās mājas baseina ūdeni gluži vienkārši pūta laukā. Bet no otras puses šādi laikapstākļi noteikti motivēja mūs vairāk braukt, redzēt, apskatīt un Horvātijā ir tik tiešām daudz, ko apskatīt.

Pavisam īsi par to, kur bijām: Pazin, Rovinj, Pula, Rijeka, Trstat, Krka sala - Baška pludmale un Vrbnik, ļoti daudz skaistu ainavu pa ceļam, Crkvenica kā tuvākā pilsētiņa mūsu naktsmītnei, kā arī, protams, Plitvices ezeru dabas parks.

Garos aprakstos par katru no pieturpunktiem neieslīgšu, taču par vienu no pieredzēm gan pastāstīšu nedaudz vairāk. Plitvices ezeru apmeklējums negaidīti izvērtās tīmbildinga cīņā ar, teiksim tā, citas kultūras un mentalitātes tūristu bariem, kuri brīžiem, šķiet, ne saprata, kur viņi atrodas, ne kādas ir vispārpieņemtās un loģiskās uzvedības normas vietā, kur ir daudz cilvēku un šauras laipas, pa kurām visi šie cilvēki mēģina pārvietoties. Daba, protams, tur joprojām ārkārtīgi skaista, bet, ja vien jums nav dzelzs nervi, tad brauciet turp nesezonā vai pāris stundas pirms slēgšanas, vai nebrauciet vispār - ir traki (biju tur pirms kādiem gadiem desmit un nebija ne uz pusi šādi). Tiesa, atpakaļceļā satiksmes negadījuma dēļ (par laimi - ne mūsu) nācās mainīt mājupceļa maršrutu, kā rezultātā Google Maps aizveda mūs pilnīgā nekurienē ar neticami skaistiem skatiem, saulrietu kalnos, baltiem zirgiem uz ceļa un skumjām par to, ka jau nākamajā rītā mums jādodas uz lietaino un rudenīgo Latviju.

Hvala, Hrvatska! Hvala vam, kolege!