Sociālo tīklu lietošanas paradumi Baltijas valstīs

Vai Facebook ir populārākais sociālais tīkls Baltijas valstīs? Vai arī citās valstīs Twitter piedzīvo renesansi? Kāda ir cilvēku motivācija lietot vienu vai citu sociālo tīklu? Šajā rakstā esam apkopojuši svaigāko informāciju par sociālo platformu lietošanas paradumiem kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs.

Jāsaka, ka publiski pieejamu datu tiešām nav daudz, taču tā kā esam "Universal McCann" draudzīgā aģentūra, mums ir pieejami dati no pētījuma "Wave", kas tiek veikts jau desmito gadu, aptaujājot aktīvos interneta lietotājus (tādus, kas lieto internetu ne retāk kā reizi divās dienās) 81 vienā valstī, tostarp arī Baltijā. 2018.gada pētījumā Lietuva gan nepiedalījās, tāpēc par Lietuvu dati ņemti no iepriekšējā pētījuma.

Sāksim ar to, ka aplūkosim, kādas atšķirīgās vai kopīgās iezīmes ir tajā, ko tad vispār mēs un mūsu kaimiņi darām internetā.

Gluži loģiski, ka visās Baltijas valstīs visvairāk skatās online video. Tāpat tiek skatīti draugu sociālo tīklu profili vai pārvaldīti savi.

Taču, ja aplūkojam nacionālās īpatnības, tad ievērojam, ka:

• Igauņi vairāk apmeklē uzņēmumu mājaslapas, lasa blogus, augšuplādē bildes sociālajos tīklos, apmeklē profesionālās tīklošanās vietnes, skatās abonēto video saturu.
• Latvieši izteikti vairāk izmanto instant messaging service, jeb tautas valodā - čato. Tāpat latvieši arī dalās ar video un izteikti vairāk lieto mikroblogošanas vietnes.
• Lietuvieši, salīdzinot ar latviešiem un igauņiem, vairāk spēlē multiplayer spēles tiešsaistē un reģistrējas jaunos sociālajos tīklos.

Tālāk apskatīsim, kādus tad medijus un aplikācijas mēs lietojam un kādas ir galvenās atšķirības.

Facebook un Youtube iet pa priekšu visās valstīs, izņemot Latviju, kur populārākā vietne ir WhatsApp, kas Lietuvā un Igaunijā sasniedz knapus 14 un 20 procentus. Šis atklājums man šķita pārsteidzošs, tāpēc vērsos pie kolēģiem kaimiņvalstīs ar jautājumu "Vai tiešām?!" Un izrādās, ka tiešām! Viņi izmanto Facebook Messenger, kā arī SMS ir bez maksas (vismaz Igaunijā), līdz ar to WhatsApp lietošana ir kūtra.

Otra vērā ņemamā atšķirība - Instagram. To aktīvi lietojam gan mēs, gan igauņi, taču lietuvieši šo kanālu lieto divas reizes mazāk.

Pinterest un Snapchat lietotāju lielākais īpatsvars ir Igaunijā, savukārt Latvijā Snapchat, kā rādās, nav iegājies. Taču, runājot par Latviju, noteikti pieminēšanas vērts ir vērā ņemamais Twitter lietotāju īpatsvars. Starp citu, "Gemius" sniegtie dati par jūliju un interneta lapu apmeklējumu liecina, ka Twitter no Draugiem.lv atpaliek vien par nieka tūkstoti aktīvo lietotāju.

Lai gūtu kādu pārliecību par šo tendenču ticamību, uzgāju šādu statistiku par Facebook, Instagram un Messenger lietotājiem pa valstīm. (Jā, Napoleoncat varbūt nešķiet tas nopietnākais nosaukums uzņēmumam, kurā klausīties, bet, ņemot vērā, ka šis uzņēmums ir oficiālais Facebook partneris, esmu diezgan droša, ka šie dati ir daudzmaz ticami.)

Izrādās, ka arī Napoleona kaķa sniegtie dati nav pretrunā ar "Wave" statistiku.

Šajā pašā avotā apskatīju arī lietotāju profilu un atšķirības starp valstīm.

Piemēram, latviešu un igauņu Instagram lietotāju soc-demogrāfiskais profils ir ļoti līdzīgs - top auditorija ir sievietes vecumā no 25 līdz 34 gadiem, Lietuvā redzama būtiska atšķirība - lielākais lietotāju skaits ir vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem.

Facebook lietotāju profils gan atšķiras ievērojami mazāk, taču kopumā sievietes ir aktīvākas Facebook un Instagram lietotājas visās valstīs.

Un kā tad ar Messenger? Interesanti, ka Latvijā visās vecuma grupās to pārsvarā izmanto sievietes, savukārt Igaunijā un Lietuvā vecumā līdz 34 gadiem tas tiek lietots līdzvērtīgi, savukārt pēc 34 gadu vecuma to lieto pārsvarā sievietes.

Un visbeidzot - kā ir ar iesaistes rādītājiem?

Šo informāciju ieguvu no Facebook Business Manager. Īsumā - lietuvieši aktīvāk iesaistās ar biznesa lapu saturu un reklāmām - vairāk komentē, laiko, šēro un klikšķina uz reklāmām. Igauņi pēc iesaistes rādītājiem ir visneaktīvākie.

Un nobeigumā - nedaudz Eiropas konteksta: