Čiepstētāju dzimšana

Ir 2006. gada 21. marts, Sanfrancisko, saule silda, īres maksa par skapja izmēra dzīvokli jau kāpj debesīs un Starbucks visi pumkin-spice-whatever latte jau izpārdoti. 43 gadus pirms tam ir aizvēries Alkatraza cietums un uz mata tajā dienā visus šos gadus vēlāk tiek radīts Twitteris - īssaziņas platforma, kas turpmākos gadus veidos un noteiks veidus, kā homo sapiens sazinās savā starpā. Ak, kas šie ir par svētkiem brīvībai!

Bet, ja nopietni, tad 2006. gadā tautās tika laists Twitter, platforma, kurā (ja esi aizmirsis) savu viedokli var izteikt 140 zīmēs. Jo kam gan vairāk vajag. Sākotnēji nesaprasts, tas tomēr diezgan strauji uzņēma apgriezienus līdz jau tikai dažus gadus vēlāk bija popularitātes zenītā. Visi, sākot no tehno-gīkiem, beidzot ar politiķiem, ziņu dienastiem un post-intelektuāļiem, izmantoja savas 140 zīmes, lai pateiktu pasaulei, ko viņi īsti domā. Čiepstēšana ir dzimusi!

Fear of missing out (FOMO)

Atcerēsimies, ar ko Twitteris sākās. 140 zīmes. Ne par punktu vairāk. Ja gribi kaut ko pateikt, saki īsi. Lai arī sākotnēji dzirdamas vīpsnas "kam tad šo vajag, cilvēks taču neko nevar pateikt pāris vārdos", drīz vien 140 zīmes bija viss, ko vajadzēja. Kā nekā, bijām taču pieraduši pie tikpat garu SMS rakstīšanas, kāpēc lai mēs tomēr nevarētu iekļauties 140 zīmēs arī internetā.

Pirmajos (un šeit es runāju par vēsturiski nenosakāmu periodu) gados Twitteri izmantojām, lai iegūtu aktuālās ziņas par notikumiem mums apkārt - vai tie būtu mūsu draugi vai pasaules notikumi. Un ziniet, tā lieta strādāja. Viss, ko tu vēlies uzzināt un dzirdēt vienā vietā, hronoloģiskā secībā. Un vēl formātā, kas nepatērē daudz laika? Fantastiski.

Labākais piemērs no Twitter

Uzskatu, ka kaut kādā mērā Twitteris ir pie vainas tam, ko tagad apsaukā par FOMO (jā, ar F) jebšu bailēm kaut ko palaist garām. Ar laiku pieradām pie iespējas visu uzzināt hronoloģiski, koncentrēti un pilnīgi. Ieejot Twitterī teju visi izlasījām visu, kas jauns, no šī brīža līdz tam laikam, kad iepriekšējo reizi veicām identiski šādu pašu darbību. Un tad nu vienā baltā dienā cilvēks attopas situācijā, kad viņš jūtas neērti kaut ko palaižot garām, neesot informēts par kaut ko, tikai tāpēc, ka "es nepaskatījos", "man nebija laika", "es biju aizņemts". Ja vēl šodien tevī mīt vēlme, katru reizi ieejot Facebook, Instagram vai LETA ziņu lentē, izskatīt visu līdz pēdējai ziņai, ko redzēji iepriekš, tad zini, varbūt pie vainas ir Twitteris. Bet tas taču nav nekas slikts, ne?

Zilais pegass

Gāja laiks, pieradām, adaptējāmies un sākām Twitteri izmantot pa savam - lai izpaustu savas domas, viedokļus un galu galā padalītos ar savas dzīves labākajiem brīžiem. Ar laiku arvien vairāk ļautiņu izmantoja Twitteri kā platformu savas dzīves publicēšanai. Vai tiešām Instagrams bija pirmā vieta, kur sākās #foodie trends? Nē. Vai diskusijas par politiku sākās Facebook? Noteikti nē.

Ziniet, kad objektīvi-hronoloģisko pārņem bezjēdzīgi-hronoloģiskais, tad iestājas krīze. Twitter pirmā krīze, manuprāt, bija tieši šis mirklis, kad labo domu sabotēja mūsu patmīla. Varbūt tāpēc ar laiku nevainīgais, zilais putniņš ieguva tādas palamas kā shitter un twatter. Apnika, kā sak', ka visi publicē savu ēdienu, savu dīvānu un pasarg dies' podu. Ziņas bija zudušas, palikuši bija tikai cilvēki ar savu ziņu par vakariņām.

Un apnika laikam jau tā pamatīgi. Ja skatāmies šī brīža Twitter lietošanu tepat tēvzemē Latvijā, tad Twitter lietotāju skaits pēdējos gados vien ir sarucis vairāk kā divas reizes. Savu pīķi Twitteris Latvijā bija sasniedzis ~2014., bet tagad to lieto vien 80 tūkstošu lietotāju (Kantar TNS Digital 2017), un šis skaits turpina strauji sarukt. Salīdzinājumam - kamēr Facebook ir Rīga, Twitteris tāda Liepāja vien sanāk. Protams, nav maz, bet savu senāko godību tas ir zaudējis.

Jūs teiksiet: "Kristap, ko tu ņemies, Latvijā ir vēl citi tīkli, mazāk politiķu un vispār Twitteris ir foršs." Nenoliedzami, kas nav miris, to var atdzīvināt. Bet biedējoša ir arī Twitter akciju tendence, kur pēdējos 5 gado akciju cena ir kritusies teju 5 reizes. Jā, akciju cena tiešā veidā nekorelē ar lietotāju skaitu, taču tā diezgan labi norāda uz uzņēmuma potenciālu nākotnē.
Twitter akciju cenas

Zilais putniņš ir debesīs, uzlidoja augstu, bet spārniņi sāk degt. Glābjam?

#StopMakingItHappen

It kā jau viss bija labi. Twitteri lietojām. Jā, nāca citas platformas, lietojām tās, bet neviena no šobrīd tik ļoti populārajām sociālo mediju platformām jau nav tiešā veidā Twitter kopija. Kur tad viņi aizšāva greizi?

Neesmu sociālo mediju eksperts, tāpēc nepretendēju uz pilnvērtīgu sociālo tīklu funkcionālo salīdzinājumu, taču ir pāris detaļas, uz kurām gribu norādīt.

Pirmkārt, no "ziņu lentes", Twitter ir pāraudzis par "to sienu pie Bastejkalna, kas aplīmēta ar saplēstiem plakātiem par koncertiem Kongresu namā". Ar to es gribu teikt, ka Twitteris, skrienot līdzi citām platformām, padarīja sevi tik raibu (un atkāpās no kodolīguma 140 zīmēs un ne punkta vairāk), ka tā pārskatāmība un lietojamība krietni cieta. Ja nav vairs lietojams, kāpēc lietot?

Otrkārt,būtiska kaite (un šī nav Twitter problēma vien) ir pārlieku lielā algoritmu izmantošana. Algoritmi ir jebkuras sevi cienošas, atkarību izraisošas sociālās platformas "maize un sviests". Arī mārketeriem tie ir kā medus ausīm. Bet, ziniet, ir viena problēma. Ja rīks, kas man 10 gadus ir solījis rādīt manis izvēlētu, man aktuālu saturu hronoloģiskā secībā, tā nodrošinot notikumu aktualitāti, tad kāda velna pēc pirmās desmit lietas, ko es redzu, ir nepazīstamu "ekspertu" viedokļi par man neinteresējošu tēmu, kāda cita "favorītotas" lietas un vēl pa vidu viena otra reklāma?
Twitter saturs

Rezumējot, neskrien līdzi, ja pats esi gana labs. Manuprāt, Twitter būtu varējis noturēt ļoti stabilu lietotāju bāzi, kas ir uzticīgi formai. Sauksim viņus par Twitter pūristiem. Cilvēki, kuri izmanto Twitter kā rīku nevis kā saziņas platformu. Diemžēl, skrienot pakaļ tendencēm, Twitteris šos lietotājus ir zaudējis.

Protams, nekas vēl nav zudis. Twitteri aktīvi lieto viens otrs viedokļu līderis, reportieris un politiķis. Tāpat jāatzīst, ka Twitter ar savu inovāciju ir atstājis paliekošas pēdas tajā, kā mēs patērejam medijus, tajā, kā mēs izvēlamies komunicēt. Vai kaut kur ir zudušas 140 zīmes? Spriežot pēc visiem "plds", "tnx" un "h8", Twitteris ir atstājis paliekošas pēdas tuvāko interneta paaudžu valodā.

Bet, ko nu vairs, katram ir savas ragaviņas un tā vien šķiet, ka Twittera ragaviņas ir jau noliktas braukšanai uz mežu. Vai kāds raudās pakaļ? Trīs nacisti, Lato Lapsa un Andris Kivičs. Nu un, protams, #Supernova. Piedodiet.

Visādi citādi - #Its #Time #To #Move #On.

#NB #Disclaimer - šajā rakstā izmantoti tikai dažbrīd pārbaudīti vēsturiski fakti, brīvi izvēlēti dati un puspatiess autora viedoklis. Lietot piesardzīgi. Var kaitēt jūsu imidžam. Tāpat autors kādu laiku nevēlas dzirdēt neko par Twitter reklāmas piedāvājumiem Latvijā, ja vien situācija nebūs kardināli mainījusies.